Kā man patīk teikt — lauksaimniecība nav sarežģīta, sarežģīti ir cilvēki!
Toms Martinsons · 16.08.2026
Nesenā pieredze man atgādināja, cik viegli lietas var noiet greizi, ja mainās kaut viena neliela daļa no ierastās rutīnas. Ļaujiet man paskaidrot...
Pēdējo dienu laikā pamanīju neierasti strauju caurejas gadījumu skaita pieaugumu teļiem 5–14 dienu vecumā. Tas nav tipiski, tāpēc sāku pētīt dziļāk. Izrādās, ka grūsnās teles pirms atnešanās nebija saņēmušas vakcīnu pret E. coli, rotavīrusu un koronavīrusu. Protams, mans jautājums bija — kāpēc?
Darbinieks, kurš atbild par grupēšanu un sarakstu sagatavošanu bija uz slimības lapas, tāpēc šie pienākumi pārgāja pie manis. Es pārvietoju teles uz atnešanās boksiem (21 dienu pirms atnešanās), kas ir laiks, kad tās ir jāvakcinē. Taču es aizmirsu sagatavot papildu sarakstu un atstāt to uz galda vet feldšeriem.
Kad vērsu uzmanību uz šo problēmu, atbilde, ko saņēmu, bija: “Mēs nesaņēmām sarakstu.” Tikmēr teles jau bija pārvietotas uz atnešanās grupām — burtiski visu acu priekšā.
Jā, es atzīstu savu kļūdu ar nesagatavoto sarakstu. Taču komanda zināja, ka ir atvestas jaunas teles. Kāpēc nebija nekādu precizējošu jautājumu?
“Vai ir atvestas jaunas teles?” “Vai mums tās jāvakcinē?”
Tātad — vai viņiem tiešām ir vienalga? Vai arī mūsu protokoli patiesībā ir tik trausli?
Es nemeklēju vainīgos. Taču šī situācija skaidri parāda, ka katrs solis protokolā ir jāpārvērtē, jo galu galā darbam ir jābūt padarītam — tā vai citādi.
Lielākais izaicinājums- kā panākt lai viss darbojās tā, ka ar pirkstu viss nav jāparāda?